Ņujorka (New York City, NYC) ir pilsēta ASV ziemeļaustrumos pie Atlantijas okeāna, Hudzonas upes grīvā. Lielākā pilsēta ASV un viena no lielākajām pasaulē.

Viens no pasaules finanšu, kultūras, modes un izklaides biznesa centriem. Vienmēr bijusi imigrantu pilsēta, arī mūsdienās trešdaļa iedzīvotāju ir dzimusi ārpus ASV. Ņujorka ir ANO mītnes vieta.

Iedalās Bronksā, Brūklinā, Manhetenā, Kvīnsā un Steitenailendā.

Ņujorkas mūsdienu teritorijā dzīvoja lenapu indiāņi, kad itāļiešu jūrasbraucējs Džovanni da Veracano (Giovanni da Verrazano) 1524/25. gadā atklāja Ņujorkas piekrasti.

Pilsētu 1613. gadā dibināja holandieši, nosaucot par Jauno Amsterdamu (Nieuw Amsterdam). 1652. gadā tai tika piešķirtas pašpārvaldes tiesības. 1664. gadā pilsētu ieņēma briti un nosauca Jorkas hercoga vārdā par Ņujorku.

Amerikas neatkarības kara laikā Ņujorka bija angļu okupācijā līdz pat kara beigām, un 1783. gadā Ņujorka bija pēdējā osta, no kuras evakuējās angļu spēki. No 1788. līdz 1790. gadam Ņujorka bija ASV galvaspilsēta. XIX gadsimtā Eri kanāla atklāšana ļāva izkonkurēt Bostonu un Filadelsiju, un Ņujorka kļuva par ASV rietumu piekrastes galveno ostu. Amerikas pilsoņu kara laikā 1863. gadā Ņujorkā notika Iesaukšanas nemieri.

XX gadsimta sākumā Ņujorkā bija imigrantu no Eiropas maksimums, bet XX gadsimta divdesmitajos gados - no melnādaino iedzīvotāju iebraukšana no ASV dienvidu štatiem.

Pēc 2.pasaules kara Ņujorka ieguva globālās pils ...

Newark Airport atvēra 1928 gadā 1 oktobrī. Šī lidosta kļuva par vienu no lielākajām tajā laikā lidostām Amerikā. Otrā pasaules kara laikā šī lidosta bija slēgta pasažieru pārvadājumiem un to izmantoja tikai militārajām vajadzībām. Tas aizņem 185 tūkstošu kvadrātmetru zemes jeb 820 hektārus un ir viena no pāšreiz noslogotākajām lidostām.
2001 gadā 11 septembrī no šīs lidostas plst.08:01 pacēlās pasažieru lidmašīna United Airlines ar reisu Ņujorka-Sanfrancisko. Lidmašīnu sagrāba teroristi un pēc divām stundām lidmašīna nokrita pie Pensilvānijas. Vēlāk visi saprata, ka pasažieri tajā cīnījušies pret teroristiem un viņu planus tie izjauca.
Tieši pēc šī terorakta šī lidosta ieguva nosaukumu Starptautiskā lidosta liberty. (liberty-brīvība)

Pie lidostas ir automašīnu izīrēšanas vieta. Ir ļoti daudz automašīnas. Bet nevajag steigties ar izvēli. Vajag pastaigāt un paskatīties. Var gadīties , ka vienas un tās pašas automašīnas marka tikai ar nelielu nobraukuma starpību naudas izteiksmē starpība var sasniegt pat 1000$ ...

Valsts ASV
Štats Ņujorka
Pilsētas iedalījums Bronksa
Brūklina
Manhetena
Kvīnsa
Steitenailenda
Dibināta 1624. gadā
Pilsētas tiesības 1652. gadā
Lielpilsētas statuss 1898. gadā
Administrācija
- Mērs Maikls Blūmbergs (Michael Bloomberg)
Platība
- Pilsēta 1 214,4 km²
- Sauszeme 789,4 km²
- Ūdens 428,8 km²
- Pilsēta 8 683,2 km²
- Aglomerācija 17 405 km²
Augstums vjl 10 m
Iedzīvotāji (2007)[1]
- Pilsēta 8 274 527
- Blīvums 10 482/km²
- Admin. rob. 18 498 000
- Aglomerācijā 18 818 536
Laika josla EST (UTC-5)
- Vasaras laiks (DST) EDT (UTC-4)
Tālruņu kods 212, 718, 917, 347, 646
Mājaslapa: www.nyc.gov

Newark Airport atvēra 1928 gadā 1 oktobrī. Šī lidosta kļuva par vienu no lielākajām tajā laikā lidostām Amerikā. Otrā pasaules kara laikā šī lidosta bija slēgta pasažieru pārvadājumiem un to izmantoja tikai militārajām vajadzībām. Tas aizņem 185 tūkstošu kvadrātmetru zemes jeb 820 hektārus un ir viena no pāšreiz noslogotākajām lidostām.
2001 gadā 11 septembrī no šīs lidostas plst.08:01 pacēlās pasažieru lidmašīna United Airlines ar reisu Ņujorka-Sanfrancisko. Lidmašīnu sagrāba teroristi un pēc divām stundām lidmašīna nokrita pie Pensilvānijas. Vēlāk visi saprata, ka pasažieri tajā cīnījušies pret teroristiem un viņu planus tie izjauca.
Tieši pēc šī terorakta šī lidosta ieguva nosaukumu Starptautiskā lidosta liberty. (liberty-brīvība)

Pie lidostas ir automašīnu izīrēšanas vieta. Ir ļoti daudz automašīnas. Bet nevajag steigties ar izvēli. Vajag pastaigāt un paskatīties. Var gadīties , ka vienas un tās pašas automašīnas marka tikai ar nelielu nobraukuma starpību naudas izteiksmē starpība var sasniegt pat 1000$ ...

Pie lidostas Jums sagaidīs Ņujorkas zīmīgie dzeltenie taxometriņi. Taksista darbs ir viens no populārākajiem peļņas gūšanas veidiem starp jauniem imigrantiem. Neskatoties uz to, ka licence tiek izsniegta tikai ar noteikumu, ka interesents pārvalda angļu valodu un pazīst pilsētas karti, nereti sastopami dzeltenie kebmeņi, kas nespēj saprast, ko pajautājis pasažieris, bet par jēdzīgu atbildi vispār nav ne runas. Pie tam šoferis samērā brīvi un pārliecinoši rullē tikai viņam vien zināmā virzienā. Ja precīzi nezināt, kurp braukt, ceļš var būt ilgs un mokošs. Ņemiet vērā: tikko mašīna izkustējusies no vietas, skaitītājs noskaita 20 centus par katriem 300 nobrauktajiem metriem, neskaitot 1,5 _ USD par iesēšanos. Tad nu, pirms uzsaukt : go!, pārliecinieties, vai draivers sapratis, uz kurieni jābrauc. Novēloti strīdi būs tikai nervu bojāšana. Taksisti pieņem kredītkartes, bet priekšroku dod dzeramnaudām.

Tās parasti ir 10-15% no skaitītāja stāvokļa pēc pasažiera ieskata, t.i., sākumā taksists jums noskaita atlikumu ...

Ņujorku atrada Džiovani da Verrazano (G. da Verazano) 1524. Gadā. Daudzus gadus holandiešu kuģi ieradās un tirgojās ar indiāņiem. Jau 1600 gadu beigās angļi sāka pārņemt pilsētu un 1700 gados pilsēta bija pilnīgi angļu rokās. Ņujorka bija pirmā ASV galvas pilsēta un tur 1789. Ieveda amatā pirmo ASV prezidentu Vašingtonu (Washington). Vēlāk tomēr galvas pilsētu pārcēla uz Vašingtonu. Plašās ostas dēļ Ņujorka ātri izveidojās par tirdzniecības centru, pievilkdama lielu ļaužu masu. Šodien Ņujorkas pilsēta nav tikai lielākā pilsēta ASV iedzīvotāju skaitā (1990 - 7,322,564), bet viena no galveniem tirdzniecības centriem pasaulē. Klimata ziņā Ņujorkas pilsēta ir atkarīga no Atlantijas okeāna: vasaras nav sevišķi karstas, ne ziemas sevišķi aukstas. Ņujorkas pilsētas robežās atrodas ASV Brīvības statuja (Statue of Liberty, 1886).

Holandiešu kolonijas laikā (1609-64, 1673-74) pirmās Ņuamsterdamas (vēlākās Ņujorkas pilsētas) vidusskolas 1. Direktors bija Dr. Aleksandrs Karolus Kursiuss (Cursius), lietuviešu profesors ...

Ņujorka ir epicentrs. Pilsēta, kas nekad neguļ. Pasaules krustceles. Visi ir šeit - šī brīža skaļākie arhitektūras, mākslas, mūzikas, gastronomijas, viesnīcu un modes biznesa vārdi. 188 pasaules valstu vēstniecības un iedzīvotāji, kas runā teju visās pasaules valodās. Ņujorka ir neprātīgi kontrasti un pieredze, kurai nav līdzvērtīgas. Tā ir kā neizsīkstoša deva kofeīna, kas uztur nemitīgu tonusu līdz pamani, ka vienā dienā šī pilsēta ir tevi izsūkusi. Bet vienalga pēc tās tiecies - kā joie de vivre un iedvesmas indes, no kuras jau izstrādājusies atkarība.
Līdzīgi kā Ņujorkā nosaucot adresi, jums vienmēr prasīs, starp kurām ielām tā atrodas (jo Ņujorkas karte līdzinās rūtiņu burtnīcai), ne mazāk būtisks ir arī rajons. Neviens ceļvedis nevar aptvert neaptveramo, tālab te izcelti tikai rajoni, kuros rodamas anothertravelguide.com rekomendētās adreses.
MEATPACKING DISTRICT - te nu šobrīd atrodas viss, ko vien var apzīmēt ar vārdiņu hip. 19. gadsimta vidū tas bija lielākais liellopu gaļas pārstrādes centrs Ņujork ...

MEATPACKING DISTRICT - te nu šobrīd atrodas viss, ko vien var apzīmēt ar vārdiņu hip. 19. gadsimta vidū tas bija lielākais liellopu gaļas pārstrādes centrs Ņujorkā, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados - viens no bīstamākajiem rajoniem, jo gaļas vairumtirgotavām slēdzoties, zēla narkotirgus un prostitūcija. Pateicoties pilsētas mēram Džuliani un viņa striktajai antikriminālisma politikai, rajons vārda tiešākajā nozīmē tika izmēzts un iztīrīts un kaut daži gaļas ražotāji vēl palikuši, tos sen izkonkurējuši slaveni pavāri, naktsklubu īpašnieki, modes biznesa pārstāvji. Vien fakts, ka saviem pirmajiem veikaliem Meatpacking izvēlējās gan Stella Makartnija, gan Aleksandrs Makvīns, izsaka visu. Tiesa, daļa ņujorkiešu Meatpacking ironiski dēvē par jauno japīšu geto

MEATPACKING DISTRICT - te nu šobrīd atrodas viss, ko vien var apzīmēt ar vārdiņu hip. 19. gadsimta vidū tas bija lielākais liellopu gaļas pārstrādes centrs Ņujorkā, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados - viens no bīstamākajiem rajoniem, jo gaļas vairumtirgotavām slēdzoties, zēla narkotirgus un prostitūcija. Pateicoties pilsētas mēram Džuliani un viņa striktajai antikriminālisma politikai, rajons vārda tiešākajā nozīmē tika izmēzts un iztīrīts un kaut daži gaļas ražotāji vēl palikuši, tos sen izkonkurējuši slaveni pavāri, naktsklubu īpašnieki, modes biznesa pārstāvji. Vien fakts, ka saviem pirmajiem veikaliem Meatpacking izvēlējās gan Stella Makartnija, gan Aleksandrs Makvīns, izsaka visu. Tiesa, daļa ņujorkiešu Meatpacking ironiski dēvē par jauno japīšu geto

MEATPACKING DISTRICT - te nu šobrīd atrodas viss, ko vien var apzīmēt ar vārdiņu hip. 19. gadsimta vidū tas bija lielākais liellopu gaļas pārstrādes centrs Ņujorkā, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados - viens no bīstamākajiem rajoniem, jo gaļas vairumtirgotavām slēdzoties, zēla narkotirgus un prostitūcija. Pateicoties pilsētas mēram Džuliani un viņa striktajai antikriminālisma politikai, rajons vārda tiešākajā nozīmē tika izmēzts un iztīrīts un kaut daži gaļas ražotāji vēl palikuši, tos sen izkonkurējuši slaveni pavāri, naktsklubu īpašnieki, modes biznesa pārstāvji. Vien fakts, ka saviem pirmajiem veikaliem Meatpacking izvēlējās gan Stella Makartnija, gan Aleksandrs Makvīns, izsaka visu. Tiesa, daļa ņujorkiešu Meatpacking ironiski dēvē par jauno japīšu geto

MEATPACKING DISTRICT - te nu šobrīd atrodas viss, ko vien var apzīmēt ar vārdiņu hip. 19. gadsimta vidū tas bija lielākais liellopu gaļas pārstrādes centrs Ņujorkā, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados - viens no bīstamākajiem rajoniem, jo gaļas vairumtirgotavām slēdzoties, zēla narkotirgus un prostitūcija. Pateicoties pilsētas mēram Džuliani un viņa striktajai antikriminālisma politikai, rajons vārda tiešākajā nozīmē tika izmēzts un iztīrīts un kaut daži gaļas ražotāji vēl palikuši, tos sen izkonkurējuši slaveni pavāri, naktsklubu īpašnieki, modes biznesa pārstāvji. Vien fakts, ka saviem pirmajiem veikaliem Meatpacking izvēlējās gan Stella Makartnija, gan Aleksandrs Makvīns, izsaka visu. Tiesa, daļa ņujorkiešu Meatpacking ironiski dēvē par jauno japīšu geto

Ņujorka ir nežēlīga. Cīņa par izdzīvošanu šeit sit augstu vilni. Tās daudzie iedzīvotāji ik dienas dodas uz kara takas, lai cīnītos par dienišķo maizi. Blakus milzu korporācijām un miljonāriem desmitajā paaudzē mīt pilsēta, kurā daudzviet valda klaja nabadzība. To gan vairs neredz un, kā vēsta kādas grāmatas autore, īstā nabadzība nu patvērusies zem Ņujorkas tiltiem un pazemē — metro. Kā izraidīto kasta šīs pazemes žurkas veido savus midzeņus piņķerīgo metro līniju atzarojumos. Un zilajos kubiņos sagrieztā žurku inde, kuru strādnieki, balansējot uz sliedēm starp pusnakts vilcieniem, izkaisa netīrajās sliežu šahtās, rūpīgi iezīmējot uz tērauda stabiem datumu, kad tas veikts, šķiet, domāta arī pazemes ļaužu iznīdēšanai. Kā ar milzu gorgonu medūzu, kurai matu vietā čūskas, šķiet, ka tā ar milzīgo metro labirintu cīnās pilsētas vara, kas to vairs pilnībā nespēj ne uzkopt, ne uzraudzīt.

Tāpat kā pati pilsēta pārvērtusies par dzīvu radījumu, arī pazemē metro labirints izpleties kā milzu astoņkājis. Sekojot zīmēm, ...

SOHO - kaut sešdesmitie un septiņdesmitie, kad te pārcēlās mākslinieki un radoši pilsoņi, vecās noliktavas pārvēršot galerijās un loftos (šobrīd gan vairs tikai dažs mākslinieks var atļauties te dzīvot), pieder pagātnei, Soho nenoliedzami ir rajons, kur jāiegriežas. Tiesa, galerijas te sen nomainījis Rema Kolhāsa dizainētais Prada veikals un pilsētas stilīgākās boutique viesnīcas.

MEATPACKING DISTRICT - te nu šobrīd atrodas viss, ko vien var apzīmēt ar vārdiņu hip. 19. gadsimta vidū tas bija lielākais liellopu gaļas pārstrādes centrs Ņujorkā, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados - viens no bīstamākajiem rajoniem, jo gaļas vairumtirgotavām slēdzoties, zēla narkotirgus un prostitūcija. Pateicoties pilsētas mēram Džuliani un viņa striktajai antikriminālisma politikai, rajons vārda tiešākajā nozīmē tika izmēzts un iztīrīts un kaut daži gaļas ražotāji vēl palikuši, tos sen izkonkurējuši slaveni pavāri, naktsklubu īpašnieki, modes biznesa pārstāvji. Vien fakts, ka saviem pirmajiem veikaliem Meatpacking izvēlējās gan Stella Makartnija, gan Aleksandrs Makvīns, izsaka visu. Tiesa, daļa ņujorkiešu Meatpacking ironiski dēvē par jauno japīšu geto

SOHO - kaut sešdesmitie un septiņdesmitie, kad te pārcēlās mākslinieki un radoši pilsoņi, vecās noliktavas pārvēršot galerijās un loftos (šobrīd gan vairs tikai dažs mākslinieks var atļauties te dzīvot), pieder pagātnei, Soho nenoliedzami ir rajons, kur jāiegriežas. Tiesa, galerijas te sen nomainījis Rema Kolhāsa dizainētais Prada veikals un pilsētas stilīgākās boutique viesnīcas.

http://www.newyorkpass.com/prices.asp Tā ir mājas lapa Ņujorkas izklaides pases nopirkšanai. Tur uzzināsiet cenas'šīm pasēm kuras būtībā ir kredītkartes ar priekšiemaksu. Ņujorkas City Pass ļauj jums apmeklēt sešus Ņujorkas mākslas un pilsētvides objektus deviņu dienu laikā par puscenu. Maksā 45 dolārus un ietver Whitney Museum of American Art, Guggenheim museum, Empire State building u.c.
- No neskaitāmajiem Ņujorkas iepirkšanās un restorānu ceļvežiem visuzticamākais ir Zagat Survey. Tiek atjaunots katru gadu un, ja pamanāt kāda restorāna, kafejnīcas vai veikala logā zīmi, ka tas ticis atspoguļots Zagat Survey, tas ir apliecinājums, ka kaut arī šī vieta var neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, iegriešanās tajā nebūs katastrofa.
- Katrai no lietām, ko Ņujorkā iegādājaties papildus fiksētajai cenai vēl tiek pievienots 8,625% pilsētas nodoklis. Viesnīcu nodoklis ir 13,25%.
- Par visu pilsētā notiekošo vislabāk var uzzināt nedēļas izdevumā Time Out.
- Noderīgi saiti.
www.nycvisit.com
www.nyc.com
www.nyctourist ...

Steitenailenda (angļu: Staten Island) ir viens no pieciem Ņujorkas rajoniem[1], kura atrodas uz tāda paša nosaukuma salas. Ģeogrāfiski šis rajons atrodas attālināti no Ņujorkas centra. Steitenailendā dzīvo vismazāk iedzīvotāju no visiem Ņujorkas rajoniem.

Steitenailenda (angļu: Staten Island) ir viens no pieciem Ņujorkas rajoniem[1], kura atrodas uz tāda paša nosaukuma salas. Ģeogrāfiski šis rajons atrodas attālināti no Ņujorkas centra. Steitenailendā dzīvo vismazāk iedzīvotāju no visiem Ņujorkas rajoniem.

City Pass" jeb priekšapmaksas kartes ļauj bez rindas un ar atlaidēm apmeklēt dažādus muzejus, kultūras pasākumus, ēstuves, vēsturiskas vietas. Piemēram, "New York City Explorer Pass" ieejas karte par Ls 60 dod iespēju pašam izvēlēties piecus no apmeklējamo objektu saraksta. Ietaupīsiet 10 – 15%.

Šeit izklaižu karte kur var redzēt cik būs atlaide ar City Pass

Bruklina (angļu: Brooklyn) ir viens no pieciem Ņujorkas rajoniem[1]. Bruklinā no visiem pieciem rajoniem dzīvo visvairāk iedzīvotāju - 2,3 miljoni, tai skaitā vairāki simts tūkstoši emigranti. Bruklina atrodas uz Longailendas salas.Sākumā Bruklinas teritoriju apdzīvoja amerikas indiānu cilts Lenape. Tad 1600 gadā Holandieši to atkaroja Indiešiem.
Sākumā Bruklinā bija Holandiešu ciemats ar nosaukumu
Brekelen. Tulkojumā nozīmē salauztā līnija. 1664 gadā Angļu iekarotāji iekaroja šo holandiešu ciematiņu. Visi Bruklinas ciematiņi kļuva par Ņujorkas kolonijām. Ciematiņi sāka izplatīties un 1854 gadā Bruklina kļuva par pilsētu. Kaut arī Bruklina ir Ņujorkas sastāvdaļa tā tomēr ir pilsēta pati par sevi ko gan nevarētu teikt par Bronksu.
http://www.citysightsny.com/