Katru gadu mēģinu uztaisīt vainagu, kas priecētu gan acis, gan sirdi. Šogad ideja radās visai spontāna, jo bija gan kaltēti citrusi, gan kanēlis, anīss un citi rotājumi.
Ziemassvētki allaž bijuši mani mīļākie svētki un to gaidīšana nereti sākas jau oktobrī. Vienīgais, kas mani attur no rotājumu izlikšanas jau tajā brīdī, ir 18.novembris.
Ziemassvētki man ir pilni ar prieku, dažādiem gardumiem (svētki nav iedomājami bez pašceptiem pīrādziņiem), un vēlmi citus iepriecināt - katru gadu gatavoju mazas dāvaniņas kolēģiem un draugiem. It kā mazus nieciņus, kas parāda, ka atceros, ka rūp.
Šis ir brīnumu un klusas gaidīšanas laiks, kam nav nekāda sakara ar mārketingu un pandēmiju. Ik vienam novēlu atrast šajā laikā ko tādu, kas liek priecāties un būt mierā un nav nozīmes vai tā ir karsta un smaržīga vanna, gardi ēdieni, apskāvieni vai vienkārši ieritināšanās dīvānā ar labu grāmatu.

Lai jauka diena!
Alise