Pirmā sasniegtā virsotne Indonēzijā, pāris dienas pēc aizbraukšanas no mājām. Brīvība, plašumi un nekādi pienākumi. Foto: Madaras Iesalnieces privātais arhīvs

Apgūstot vietējās tradīcijas un dejas. “Lakatu deja”, ko vietējās skolnieces mācīja mums, ārzemniecēm, – meitenei no Latvijas un meitenei no Krievijas (Skolnieces bija ļoti sajūsminātas par tadu iespēju). Foto: Madaras Iesalnieces privātais arhīvs

Rīts pēc nakts meditacijas. Bromo vulkānā, kur mākoņu sega pārklāj pilsētu un visu, kas tai līdzās. Foto: Madaras Iesalnieces privātais arhīvs

Brokastis vienā no “visparastāko” pakalnu virsotnēm. Ikdienišķie skati, kas ceļotājam ir maizes vietā. Foto: Madaras Iesalnieces privātais arhīvs

Foto: Madaras Iesalnieces privātais arhīvs

Borubudur templis – 2016. gada marts. Aptuveni 27 gradi. Foto: Madaras Iesalnieces privātais arhīvs

Skolas ekskursija ar vietējiem angļu valodas pasniedzējiem un meiteņu grupu. Foto: Madaras Iesalnieces privātais arhīvs

Sumbing vulkāns – Skats no Temangunas ciema brīnišķīgā, skaidrā rītā. Foto: Madaras Iesalnieces privātais arhīvs

Tik vienkāršs un neviltots bija vietējo smaids, kad tie varēja palīdzēt tādam brīnumam kā “baltajam cilvekam”. Foto: Madaras Iesalnieces privātais arhīvs

Pie Sikidanga krātera malas (Dienga vulkāns), kur kalna asinsrite un bangas jūtamas ik uz soļa. Foto: Madaras Iesalnieces privātais arhīvs

Džungļu pārgājiens, kur tikām pasludināti par “pazudušiem džungļos”. Foto: Madaras Iesalnieces privātais arhīvs

Foto: Madaras Iesalnieces privātais arhīvs

Pudienas vienā no manām iemīļotākajām vietiņām. Nepārspējams ēdiens. Mazgājam rokas, apavi nost, sežamies uz grīdas un sākam ēst. Foto: Madaras Iesalnieces privātais arhīvs

Iedvesmojot bērnus skolā, pēc vietejās modes skates Tā ir iespēja meitenēm uzkrāsoties un uzvilkt skaistakās drēbes, kādas atrodamas. Foto: Madaras Iesalnieces privātais arhīvs

Foto: Madaras Iesalnieces privātais arhīvs