Niagāras ūdenskritums (angļu: Niagara Falls) ir ūdenskritumu grupa Niagāras upē uz ASV un Kanādas robežas, ko veido trīs ūdenskritumi – Amerikāņu ūdenskritums (angļu: American Falls), Pakava (angļu: Horseshoe Falls) jeb Kanādiešu ūdenskritums un nelielais Līgavas Plīvura ūdenskritums (angļu: Bridal Veil Falls). Ap 50 metrus augstais un ap 1500 metru platais ūdenskritums ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem pasaulē un vērtīgs enerģijas ieguves avots.

Pirmais eiropietis, kurš, pēc viņam sniegtajām liecībām, aprakstīja ūdenskritumu bija francūzis Samuels de Šamplēns (Samuel de Champlain) ap 1603. gadu. Domas dalās par to, kurš eiropietis pirmais ieraudzīja ūdenskritumu savām acīm, kamēr lielākā daļa pētnieku uzskata, ka tas bijis Tēvs Luiss Hennepins (Louis Hannepin), lai gan citas viņa liecības tikušas apšaubītas, par citiem iespējamajiem aculieciniekiem uzskata Somu-Zviedru dabas zinātnieku Pēru Kalmu (Pehr Kalm) vai Etjēnu Brilē (Etienne Brûlé), kurš bija Samuela de Šamplēna pavadonis. 1699. gadā tika publicēts pirmais ūdenskrituma zīmējums

Ūdenskritums sāka veidoties pēdējā ledus laikmeta laikā apmēram pirms 12 000 – 10 000 gadiem, kad ledājs virzoties no mūsdienu Kanādas austrumiem pārvietodams milzīgas zemes masas izveidoja Amerikas Lielo ezeru priekštečus – četrus ledus ezerus. Ledājam kūstot ledus laikmeta beigās ūdens no vairāk uz ziemeļiem esošajiem ezeriem sāka plūst uz mūsdienu Erī ezeru un ar laiku sāka gāzties pār dolomīta klinti – daļu no jūras senkrasta, kas izveidojies pirms simtiem miljonu gadu, tādejādi ūdens atsedza senākus iežus, kas veidojušies ilgi pirms pēdējā ledus laikmeta un izveidoja Niagāras ūdenskritumu. Zem dolomīta esošie slāņi sastāv no mīkstākiem iežiem, kas ar laiku tiek izskaloti un dolomīts iebrūk, tādejādi ūdenskritums atkāpjas uz dienvidiem un domājams beigu beigās izzudīs - līdz 20.gs. ūdenskritums ik gadus atkāpās pat par trim metriem

Ūdenskritums, kurš piesaista tūristus jau kopš 18.gs., ilgi tika uzskatīts par potenciālu enerģijas avotu. Jau 1759. gadā šeit izveidoja nelielu kanālu, lai darbinātu kokzāģētavu. 1805. gadā Ņujorkas štata valdība pārdeva Amerikāņu ūdenskritumu un pie tā esošo zemesgabalu privātpersonām, bet 1853. gadā tika uzsākts apjomīgs projekts ar mērķi novirzīt daļu no ūdens enerģijas ražošanai. 1875. gadā spēkstacijā sāka griezties spara rati. 1881. gadā šeit sāka ražot elektroenerģiju ar kuru apgaismoja tuvējo ciemu un pašu ūdenskritumu, šis tehniskais brīnums vēl vairāk piesaistīja tūristu uzmanību.

19. gadsimta beigās interese par Niagāras enerģijas apguvi bija ļoti liela, šeit tika veikti plaši pētījumi par enerģijas ražošanas un pārvades iespējām. Niagāras ūdenskrituma enerģijas kompānija finansēja pētījumus, kuru rezultātā tika izgudrots trīsfāzu maiņstrāvas pārvads ar kura palīdzību kļuva iespējams elektrību aizvadīt uz attālākām vietām, tā izgudrotājam Nikolam Teslam pie ūdenskrituma izveidots memoriāls. Līdz ...

Niagāras ūdenskritumam bija arī liela loma apgaismes tehnikas attīstībā. Lētā enerģija un lielā interese par ūdenskritumu deva iespēju izmēģināt īpašas tehnoloģijas, lai padarītu ūdenskrituma krāšņumu arī naktī. 1860. gadā ūdenskritumu sāka izgaismot ar kalcija gaismekļiem, bet 1881. gadā - ar elektriskajiem gaismekļiem. Apgaismes ķermeņus uzstādīja arī tuvējās pilsētiņas ielās. 1906. gadā elektrības ieguve Kanādas pusē nonāca valdības kontrolē, tādejādi padarot elektrību plašāk pieejamu.

Pašlaik 50-75 procenti no Niagāras upes ūdeņiem tiek novirzīti četros lielos tuneļos, kas sākas labu gabalu augšpus ūdenskrituma, pirms atgriešanās upē labu gabalu zem ūdenskrituma, ūdens tek cauri turbīnām, kas saražo ap 4,4 gigavatiem kopā. 2005. gada augustā kanādiešu elektrostaciju īpašnieki paziņoja, ka gatavojas konstruēt jaunu 10,4 km garu tuneli, projekts varētu tikt pabeigts 2009. gadā un palielinās kanādiešu saražoto enerģijas daudzumu par 1,6 teravatstundām

Kuģi var apiet Niagāras ūdenskritumu pa Vellandas kanāl ...

Mūsdienās amerikāņu pusē ir ierīkoti gājēju celiņi un skatu tornis, kā arī Vēju alas dabas taka, kas aizved līdz Līgavas plīvura ūdenskrituma lejasdaļai, agrāk šeit patiešām bija ala, bet tā tika uzspridzināta, jo erozijas ietekmē bija kļuvusi pārāk nedroša. Kanādiešu pusē Karalienes Viktorijas Parkā izveidoti skaisti dārzi un vairākas skatu platformas, kā arī apakšzemes takas kas ved uz telpu zem ūdenskrituma kurā tiek radīta ilūzija par atrašanos ūdenskrituma ūdeņos. Gar Niagāru ved arī 56 km garš ekskursiju maršuts, kurš ietver vairākus vēstures pieminekļus, kas saistīti ar ASV un Lielbritānijas karu 1812 gadā. Kopš 1846. gada darbojas īpaši tūristiem paredzēti kuģi "Maid of the Mist" (Miglas meitene kuģi nosaukti par godu vietējo indiāņu dievībai), bet kopš 1916. gada gaisa tramvajs. Niagāru ir iecienīta vieta medusmēneša pavadīšanai, pārgājieniem un makšķerēšanai, sevišķi daudz apmeklētāju šeit ir vasarā, kad ūdenskritums pieejams gan dienā, gan vakarā un pēc tumsas iestāšanās tiek izgaismots līdz pat pu ...