Kurts ar Gundegu Repši 1963. gadā

Pašportrets. Kurts, salasījies daudzumdaudz gudru grāmatu, domāja, ka cilvēks spēj atrast sevi, pats sevi arī tēlojot. Viņš ļoti ātri atmeta šo domu.

Kurts ir saticis savu otro sievu Zentu, ar ko pavada kopā visu dzīvi. Vācu okupācijas laiks.

Fascinācija par Andrē Židu, viņa apkārtni, Parīzes aloniem, meklējumi viņa patvērumā un izredzētībā bija tiešais iemesls Kurta notiesāšanai uz 25 gadiem par dzimtenes nodevību. Kurts šo mīlestību nekad nenodeva un neatmaksāja.

Rets akvarelis no nometnes īstenības, jo biežāk mākslinieks gleznoja savas sapņu ainavas un garīgos ceļojumus Grieķijā, Itālijā, Spānijā, senajās kultūrās. Par laimi, ir saglabājušies vairāki tūkstoši Gulagā darināto darbu.

Māte bija viņa dzīvē galvenais cilvēks, kaut viņš nebija izlutināts. Māte un tēvs izbēga no padomju okupācijas un mira Zviedrijā.

Jaunulis, kurš nekautrējās arī vecākos gados atzīt – par visu vairāk es dzīvē gribēju būt skaists un dejotājs. Viņš tāds nekļuva, jo pēc tā arī pat necentās.

Zentas vecāku mazdārziņš vecajā hipodroma teritorijā. Viņiem šī vieta ir paradīze. Latvijā - vācu okupācija.

Kurts un draugs Arturs Bērztīss – fotogrāfs, agri nomiris pīpētājs, kura smieku izjūta bija adekvāta vīza abu totālai sapratnei.

Kādi no Kurta īrētajiem bēniņiem Jūrmalā pēc atgriešanās no Gulaga padomju Latvijā. 1957, gads

Tā kā 50. gadu ceļi uz pasauli Latvijai bija slēgti, Kurts izdomāja savus ceļu variantus, nemitīgi apceļodams Latviju. 1958. gads.

1986. gads.Gundega Repše ir uzrakstījusi grāmatu par Kurtu Fridrihsonu un lasa to viņam priekšā. Grāmata iznāca pēc 12 gadiem. Māris Čaklais gan panāca tās publicēšanu periodikā turpinājumos avīzē "Literatūra un Māksla" jau tajā pašā gadā.

Maija Silmale. Kurta likteņbiedre, tāpat notiesāta par dzimtenes nodevību. Tulkojusi būtiskākos 20. gadsimta autoru darbus.