Man ir 27 gadi un, kopš sevi atceros, manu vecāku ģimenei ir bijis tikai šis "pensionārs - zāles pļāvējs", ko mums lietotu atdeva tēta māsas ģimene, kad paši pirka jaunu. Pēc aptuveni 30 gadiem, kuru laikā gan mans brālis, pļaujot zāli pagalmā, sapļāva arī vadu un pats cieta no nelielas elektrotraumas, gan pļāvēja riteņi vairs īsti neturās virsū, gan plastmasas detaļas ielūzušas, gribētos atvaļināt veco darba zirgu un ļauj skaistulim Bosch saimniekot mūsu pagalmā.

Ar ko lai sāku sūdzēties? Laikam jau ar to, ka esmu bezdarbniece, 2 grupas invalīde un piedevām audzinu viena 2 bērnus! Vēl jau mana "večiņa" kaut kā kust uz priekšu, bet ar pēdējiem spēkiem - jo vecums jau ir solīds. Kāpēc es būtu pelnījusi jaunu - jo labi zinu, ka jaunu iegādāties man nebūs lemts nekad materiālo apstākļu dēļ.....bet skaistu mauriņu apkārt mājai, ai kā gribas!

Tā kā viņš ir godam nokalpojis 11 gadus, gadās, ka negrib lekt, arī vibrācijas ir jūtamākas. Varētu braukt pelnītā atpūtā uz laukiem, kur pa retam arī nopļautu kādu svaigu zālīti!

Esmu pensionārs gados, kam gaužām neklausa vecais, labais, uzticamais zāles pļāvējs. Es nudien esmu pelnījis ko labāku. Būs prieks pašam un sieviņai. Arī mazbērni varēs iemeģināt savu roku mauriņa pļaušanā.

Sensenos laikos bija man mauriņa pļāvējs, kas kalpoja godam, līdz arī nokalpoja un tagad guļ aiz klēts lūžņu kaudzē. Reizēm beigas ir arī sākums, un musu lauku mājā ieradās amerikānietis, bet kā jau cita kontinenta biedrs, ilgi neizturēja latviešu kurmju mājas, un garās pirmsjāņu gārsas. Kā rezultaatā iesoļoja rezervists lietots un sprauns, kurš pildīja darbu godam. Bet aug mauriņs un aug plantācija, ar stumjamu, velkamu paliek vien grūti, un rudens pēdējās darba gaitās aukla piebeidza arī rezervistu. Nu ir pienaacis jauns gads, jaunas platības, jaunas prasības, esam meklējumos ģimenes draugu, ar labu raksturu, ar vēlmi skriet pašam, ar lielu izmēra platumu, ar mazām kaprīzēm. Ja gadījumā mūsu p
pļaujmašīna lasa šo ziņu, tad zini, ka mēs Tevi meklējam, darba būs daudz, bet mēs mīlēsim, tīrīsim, barosim un lutināsim.

Vecajam laiks atpūtai, pārāk lielus ieguldījumus prasa.

Ir labi, ka ir vecāku lauku mājas un vēl lielāka laime, ka šajās mājās Preiļu novada "Ābelītēs" logos gaiši deg uguns, ir siltas krāsnis un ir mīļi vecāki, kuri gaida ciemos mūs- meitas un mazmeitas.Bet vacākiem gadu ir tik, cik to ir un arī spēku ir tik, cik to ir....tāpēc vairs nav Sirmīša, kurš palīdzēja apdarīt lauku darbus, tagad lūdzam kaimiņu tehniku lielajam laukam, bet skaistu zālienu un puķes mājas priekšā mums visiem gribas, tāpēc nedēļas nogales laukos tiek pavadītas gan darbos, gan kopējā atpūtas brīdī. 9.maijā mammai būs dzimšanas diena un Vasarsvētkos svinēsim 85.gadu jubileju. Gribam, lai mūsu mājas un arī autobusu pieturas apkārtne, kas atrodas pie mājas, ir sakopta un ar Bosch tehniku mēs to paveiktu daudz kvalitatīvāk nekā ar mūsu niķīgo mašīnīti, kura savu laiku ir strādājusi centīgi.

Zāles pļāvējs mums ir vecs un jau ir sakombinētas no divām viens, platība, ko pļaut ir liela, trose pašgājejam plīst, asmens ar pēc katras reizes jāasina un lokas. Grūti ir pļaut, ja nav laba pļāvēja, tāpēc esam sen gribējuši jaunu pļāvēju.

Jo nogurušas rokas no zāles griešanas!

Nāve nopļāva veco zāliena pļāvēju. Ir laukā ziedošs pavasaris, Pie šī siltuma reti kurš jau pieradis, Tāpēc jādodas pasēdēt dārzā Kā vārnai manā pagalma bērzā. Tur koki un krūmi, un pumpuri, Bet, žēl, ka neko no tā neredzi. Jo tiem priekšā kā debesīs mākonis Mauriņu pārklājis zāļu biezoknis. Nav mājdzīvnieks mans zālēdājs-blējējs, Jāņem palīgā vien zāles pļāvējs. Bet tas bieži apstājas un nav vairs darbīgs, Redzot šādu skatu, neviens nebūs laimīgs. Jānopļauj mauriņš līdzens un tīrs, Lai saskatāms top skats burvīgs. Gribu būs pļāvējs stilīgs, Bet nav mans dārza palīgs paklausīgs. Vecs, bet kā bērns, tas niķojas, Prātā cerības man riņķojas: “Kaut būtu man no Bosch zāliena pļāvējs jauns, Lai vairs nesēžu zāles kaudzē kā izsalcis auns!”

Nebūtu slikti, ja būtu iespēja nomainīt pret jaunu, jo šis zāles pļāvējs pie mums kalpo vairāk kā 26 gadus. Domāju, ka esam pelnījuši jaunu zāles pļāvēju, jo mums pieder diezgan liela platība, ko vajadzētu nopļaut, un ar veco pļāvēju viss tik ātri neiet kā cerēts, paiet daudz laika, lai visu nopļautu.

Zāles pļāvējs savu ir nokalpojis un nu labots vairākkārt...bez vīra nevaru uzvilkt, jo ķeras viena atspere pļāvējam. Vēlme tikt pie jauna ir jau sen, bet visu laiku atliekas, arī šogad maijā sagaidot ģimenes pieaugumu prioritātes būs citas, tadēļ metu izacinājumu...varbūt, ka palaimējas!

Vasaras mēnešos pārsvarā mājās esmu viena ar saviem trīs mazajiem bērniem,par cik mauriņš ir jākopj katru nedēļu,tad mans zāles pļāvejs ir sācis niķoties, tad nevar uzraut, tad slāpst nost.Man gribas skaistu mauriņu1000m2 lielumā nevis izrobotu kā cūku rakumi. Un vēl, lai tas ietu raitāk pēc zāles pļaušanas gribas ar bērniem vēl paskraidīt,nevis pārgurumā atkrist krēslā.

Pēc postošā vairākdzīvokļu mājas ugunsgrēka Talsos 15.06.15.pārcēlamies dzīvot uz laukiem Stendē. Dārzs jāpļauj, bet AL-KO Sprint 40 kā jau seniors tāds ļoti saguris, reizēm pat negrib rūkt. Vēlētos ko jaunāku un spriganāku, lai apkārtne būtu sakoptāka un pašiem labāks dzīvesprieks.

Mans zāles pļāvējs bija ļoti labs,viegls un ērts, taču nu es esmu to gandrīz piebeigusi.Kaimiņonkulis baidīja kurmjus prom no sava dārza, un tie iemitinājās manējā,arī zāles pļāvējs dabūja ciest pļaujot izrakņāto zāli. Nu arī es sagatavoju kurmju baidēkļus,jo gribas,lai mans zāliens ir zaļš un skaists kā agrāk. Arī zāles pļāvējs būtu jāpērk jauns.

Senais mammas palīgs, zāles pļāvējs Dambītis, ir ļoti labi strādājis mūsu lauku māju sētā...bet pagājušajā gadā sāka niķoties elektrības padeves rokturis. Ir cerība, ka to varēs salabot. Bet vislielākais prieks manai mammai būtu strādāt ar jaunu un jaudīgāku zāles pļāvēju!

Mūsu hobijs ir rituālās pirtis. Pie mums brauc cilvēki ne tikai no Latvijas, bet arī no ārzemēm. Pirts un mājas apkārtni esam izveidojuši ar savām rokām. Cilvēki priecājas un mūsu sirdis līksmo. Lielākā apkārtnes daļa ir zāle, kas regulāri jāpļauj un laukums ir liels. Var paskatīties mūsu mājas lapā www.lejasmartini.lv Zāles pļāvējs, ko izmantojam tagad, ir liels palīgs mūsu darbā, bet ar laiku ir nolietojies un tam vairs nav tik daudz spēka, kā sākumā. Bet esam tam ļoti pareicīgi par labi darīto darbu. Tāpēc domāju, ka jauns palīgs noderētu mūsu apkārtnes sakopšanā. Lai prieks visiem, kuri ierodas pie mums smelties spēku, enerģiju un gūt atpūtu no ikdienas steigas!

No studijām un darba brīvajā laikā vēlētos sev blakus uzticamu un spēcīgu palīgu sava pagalma un tuvākās apkārtnes sakopšanā!

Nokalpojās līdz samaņas zudumam.

Mans vecais pļāvējs jau ir nolietojies tik daudz ka viņā vairs nav vērts ieguldīt līdzekļus,tāpēc vajag jaunu pļāveju.

Man nav liela, īsta pļaujmašīna, bet jāpļauj 1400 m2. Pļauju ar rokas pļaujamo bez motora. Ļoti ilgojos pēc īstas mašīnītes, lai mana pļaviņa būtu safrizēta. Ta gan būtu liela laime tikt pie tādas, kas rūc kā bitīte un viss lauks būtu skaisti sakopts.

Vecais pļāvējs vairs nav remontējams,laukā silti,zāle aug,pašlaik naudas jaunam pļāvējam nav.Tā ka būtu ļoti priecīgs ja laimētu šo pļāvēju.

Mans vecais uzticamais cīņu biedrs ir noguris no lielo platību appļaušanas, tāpēc vēlētos palīgā jaunu, spēcīgu un izturīgu draugu. Vairosim pasaulē skaistumu!

Mazais ko tu tur dari? Kā ko daru? Gribu no diviem vismaz vienu zāliena pļāvēju savākt, lai vecmāmiņai nebūtu jāpļauj ar izkapti. Mēs gribam tev palīdzēt. Cik grūts darbs, lai atjaunotu.