... ak aarpraats , pa taadiem viljnjiem buus jaabrauc?...
#2
Anonīms
23.10.2008 18:27
Un ja būs csdd ko palaiduši garām, tad pļukš un Daugavā iegšā!! :DD
#3
Anonīms
23.10.2008 20:08
kur jūs vienu pilnīgi taisnu tiltu esat redzējuši!?
#4
Anonīms
23.10.2008 22:30
nu bet šis ir pirmais tilts kuram vilnītis pa vidu... tas nu ir skaidrs... tādu es agrāk tiešām neesmu redzeejusi...
#5
Anonīms
24.10.2008 08:54
ne nuzno perezivat, on prosto sdelan elastichnim (progibaetsja, razgibaetsja, kachaetsja i t.d. i t.p.) po paslednim chudo tehnologijam)))))))))))))
#6
Anonīms
24.10.2008 10:55
aga i asvalt rezinovij
#7
Anonīms
24.10.2008 16:01
Как представлю как еду по этим волнам, укачивать начинает...
#8
Anonīms
24.10.2008 16:21
интересно, а Замок света наверно будет вращаться вокруг своей оси...молодчаги- да здравствуют технологии 21 века:)
#9
Anonīms
24.10.2008 18:27
Konkrētā trošu konstrukcija ir izstrādāta pilnīgi fizika analfabētiska cilvēka galvā. Idiotu birojā. Beztalantīgi diletanti un nejēgas.
Sānu svirāšanās te vispār nav paredzēta un apdomāta. Kas ja pāri tiltam brauc kolonna ar piekrāmētām smagajām mašīnām - bet tikai vienā virzienā? Naktī kad tilts ir pilnīgi tukšs otrā pusē. Vai arī vienmēr būs jāorganizē masīnu karavanas pa pāriem - lai abos virzienos tiltam būtu tāds pats svars?
Ja ir nopienta sajēga kinētiskajās mehāniskajās shēmās un konkstrukcijās, pirmais kas klemmē loģikai: sašaurinājums galvenajam pālim aiz trošu izvietošanas paplašinājuma ir aloģisks - tā rezultātā pie tilta virsmas veidojas vājais punkts, kurš pie tam vel ir spēka pleca novietojumā (attiecībā uz noslogojuma - augšā esošo trošu novietojumu pa malām un iespēju to svirāt).... Neiespējami. Pa ja to spēka plecu tas spēj izturēt pie normāla, vienmērīga noslogojuma - kas, ja viena no malējām trosēm plīst? To pārāk gari aprakstīt tekstā, bet viegli iedomaties cilvekiem ar fizikas sajēgu. Lavīnprocess. Tilts pats sevi saloka un nober visas mašīnas ūdenī un uz zemes.
Aloģiska konstrukcija un reizē nesmuks dizains = to nemaz nav viegli uztaisīt. Bet mūsējie māk!
Vai es esmu vienīgais cilvēks latvijā, kas redzēja, ka starp nopietnām dzelzs svajām, kuras pēc tam aizlēja ar betonu, nestiķēšanās vietās lika koka sprungulīšus (клин'us) un makrofleksu?
Tagad, kad viss ir aizliets, tad to jau protams neviens vairs neredz. Bet betons jau to visu nespēs turēt. Plaisa pa plaisai tajās vietas kur metāla konstrukcijas uz koka sprungulīsiem sastiķētas un no katras vienas plaisas vidosies vel vairakas.
Klasisks latviešu biznesa variants - obligāti jāuzmet, vēlams visi, pie tam par milzīgu naudu, pie tam esot (ar sakariem) valdībā, pie tam ļoti skaļi un acīmredzami un prasti.
Par lielāko pasaulē naudu (dārgākais $/km) mēs uzbūvējam tiltu:
- kur to nevajag (tālāk ir aizbūvēta rīgas daļa kur vienīgais lielais ceļš ir krietni šaurāks par tiltu un veido bottleneck)
- kādu to nevajag (ar daudz cilpām un lēzenām pārejām un sapūšanām, jo...)
- pa kuru var braukt tikai lēni (dēļ seguma, kurš...)
- vēlāk padomājot, ka mums mēdz būt arī ziemas ir uzlikts dārgs un grumbuļains (jo...)
- tilts ir ar neskaitāmiem nevajadzīgiem slīpumiem (tagadin jau vairāk, līdz ar pirm otilta testu)
- nedrošu (jo tajā jau pēc pirmā testa ir milzumdaudz plaisas un iekšā betonā atgājuši metinājumi armatūrai)
- uz puņķiem sabūvēts no drazas totālas (jo tā pie mums ir pieņemts)
- neizskatīgu un vidē neiederīgu (jo tā pie mums būvē - jaunajiem arhitektiem ir kaut kur jāizpaužas)
Latvija ir brīnišķīga ar to, ka nevienu par to nesodīs. Visdrīzāk pagodinās vai pacels amatā!
#10
Anonīms
24.10.2008 23:43
Šajā kadrā man īpaši patīk tie tizli salocītie apgaismes stabi... neprasīgi risināta atsvaru problēma... pārāk augstiem stabiem!
Ņemot vērā augsejā tīri saprātīgā komentāra atkārtošanos (ar vēl dažiem gramatiskiem labojumiem?), atkartošu arī savējo:
Pilnīgi piekrītu par to antiloģiskumu konstrukcijai. Tas vispār nevar turēties kopā - no way.
Bet spēka pleca, kas rodas to katru dzelzs pāli svirāt, tur vēl briesmīgāks spēks to grib vērpt... Vērpe arī vislabākajam tēraudam ir visvājākais punkts.
Vērpes spēks veidosies dēļ diviem papildus faktoriem: troses negrib būt nostieptas pa garāko ceļu (antifizika) - tātad tās gribēs ieņemt īsāku un atspriegoties. Visieglāk ieņemamais īsākais ceļš ir malējām trosēm tuvoties centram. To var panākt vai nu deformējot to atsevišķos stiprinājumus salokot, vai vienkarši... griezt un vērpt visu to balstu, kas būt "pa prātam" visām trosēm, izņemot centrālo, kurai tas būs vienalga. Jebkura disbalanse trošu nospiregojumos to vērpi iniciēs arī tad, ja pirms tam viss būs bijis mierīgi. Disbalanse nospiregojmos veidosies no braucošām mašīnām un no materiālu nevienmērīgas novecošanas un "noguršanas".
Arī man neliekas, ka tas tilts bez ik-pusgada kapitālremoniem neizdzīvos līdz materiālu aging efektiem.
pilnīgi idiotiska konstrukcija, ko varēja izdomāt tikai dizainers-nejēga, nevis inženiers ar fizikas sajēgu. Šo sistēmu destabilizē, svirā, vērpj, loka da katrs mazākais pieskāriens un viss ir izvietots tā, lai katra mazākā problēma pēc iespējas stiprak izpaustos un pēc iespējas viarak konstrukcijai kaitētu.
Iznāk ka viltīgi darīja šie, ka uz tilta dzina uz abiem virzieniem vienādu skaitu mašīnu un svaru. Ja piedzītu tikai vienu pusi, diezgan žigli tur viss redzami sāktu vērpties un svirāties, ja tas jau to nav izdarījis pašlaik.
Es domaju, ka līdz nākošo Google Maps uzņēmumu veidošanai tam tiltam viss salocīsies un savērpsies un nosvirāsies tā, ka o varēs redzēt arī no areo fotogrāfijām. :)
Komentāri:
... ak aarpraats , pa taadiem viljnjiem buus jaabrauc?...
Un ja būs csdd ko palaiduši garām, tad pļukš un Daugavā iegšā!! :DD
kur jūs vienu pilnīgi taisnu tiltu esat redzējuši!?
nu bet šis ir pirmais tilts kuram vilnītis pa vidu... tas nu ir skaidrs... tādu es agrāk tiešām neesmu redzeejusi...
ne nuzno perezivat, on prosto sdelan elastichnim (progibaetsja, razgibaetsja, kachaetsja i t.d. i t.p.) po paslednim chudo tehnologijam)))))))))))))
aga i asvalt rezinovij
Как представлю как еду по этим волнам, укачивать начинает...
интересно, а Замок света наверно будет вращаться вокруг своей оси...молодчаги- да здравствуют технологии 21 века:)
Konkrētā trošu konstrukcija ir izstrādāta pilnīgi fizika analfabētiska cilvēka galvā. Idiotu birojā. Beztalantīgi diletanti un nejēgas.
Sānu svirāšanās te vispār nav paredzēta un apdomāta. Kas ja pāri tiltam brauc kolonna ar piekrāmētām smagajām mašīnām - bet tikai vienā virzienā? Naktī kad tilts ir pilnīgi tukšs otrā pusē. Vai arī vienmēr būs jāorganizē masīnu karavanas pa pāriem - lai abos virzienos tiltam būtu tāds pats svars?
Ja ir nopienta sajēga kinētiskajās mehāniskajās shēmās un konkstrukcijās, pirmais kas klemmē loģikai: sašaurinājums galvenajam pālim aiz trošu izvietošanas paplašinājuma ir aloģisks - tā rezultātā pie tilta virsmas veidojas vājais punkts, kurš pie tam vel ir spēka pleca novietojumā (attiecībā uz noslogojuma - augšā esošo trošu novietojumu pa malām un iespēju to svirāt).... Neiespējami. Pa ja to spēka plecu tas spēj izturēt pie normāla, vienmērīga noslogojuma - kas, ja viena no malējām trosēm plīst? To pārāk gari aprakstīt tekstā, bet viegli iedomaties cilvekiem ar fizikas sajēgu. Lavīnprocess. Tilts pats sevi saloka un nober visas mašīnas ūdenī un uz zemes.
Aloģiska konstrukcija un reizē nesmuks dizains = to nemaz nav viegli uztaisīt. Bet mūsējie māk!
Vai es esmu vienīgais cilvēks latvijā, kas redzēja, ka starp nopietnām dzelzs svajām, kuras pēc tam aizlēja ar betonu, nestiķēšanās vietās lika koka sprungulīšus (клин'us) un makrofleksu?
Tagad, kad viss ir aizliets, tad to jau protams neviens vairs neredz. Bet betons jau to visu nespēs turēt. Plaisa pa plaisai tajās vietas kur metāla konstrukcijas uz koka sprungulīsiem sastiķētas un no katras vienas plaisas vidosies vel vairakas.
Klasisks latviešu biznesa variants - obligāti jāuzmet, vēlams visi, pie tam par milzīgu naudu, pie tam esot (ar sakariem) valdībā, pie tam ļoti skaļi un acīmredzami un prasti.
Par lielāko pasaulē naudu (dārgākais $/km) mēs uzbūvējam tiltu:
- kur to nevajag (tālāk ir aizbūvēta rīgas daļa kur vienīgais lielais ceļš ir krietni šaurāks par tiltu un veido bottleneck)
- kādu to nevajag (ar daudz cilpām un lēzenām pārejām un sapūšanām, jo...)
- pa kuru var braukt tikai lēni (dēļ seguma, kurš...)
- vēlāk padomājot, ka mums mēdz būt arī ziemas ir uzlikts dārgs un grumbuļains (jo...)
- tilts ir ar neskaitāmiem nevajadzīgiem slīpumiem (tagadin jau vairāk, līdz ar pirm otilta testu)
- nedrošu (jo tajā jau pēc pirmā testa ir milzumdaudz plaisas un iekšā betonā atgājuši metinājumi armatūrai)
- uz puņķiem sabūvēts no drazas totālas (jo tā pie mums ir pieņemts)
- neizskatīgu un vidē neiederīgu (jo tā pie mums būvē - jaunajiem arhitektiem ir kaut kur jāizpaužas)
Latvija ir brīnišķīga ar to, ka nevienu par to nesodīs. Visdrīzāk pagodinās vai pacels amatā!
Šajā kadrā man īpaši patīk tie tizli salocītie apgaismes stabi... neprasīgi risināta atsvaru problēma... pārāk augstiem stabiem!
Ņemot vērā augsejā tīri saprātīgā komentāra atkārtošanos (ar vēl dažiem gramatiskiem labojumiem?), atkartošu arī savējo:
Pilnīgi piekrītu par to antiloģiskumu konstrukcijai. Tas vispār nevar turēties kopā - no way.
Bet spēka pleca, kas rodas to katru dzelzs pāli svirāt, tur vēl briesmīgāks spēks to grib vērpt... Vērpe arī vislabākajam tēraudam ir visvājākais punkts.
Vērpes spēks veidosies dēļ diviem papildus faktoriem: troses negrib būt nostieptas pa garāko ceļu (antifizika) - tātad tās gribēs ieņemt īsāku un atspriegoties. Visieglāk ieņemamais īsākais ceļš ir malējām trosēm tuvoties centram. To var panākt vai nu deformējot to atsevišķos stiprinājumus salokot, vai vienkarši... griezt un vērpt visu to balstu, kas būt "pa prātam" visām trosēm, izņemot centrālo, kurai tas būs vienalga. Jebkura disbalanse trošu nospiregojumos to vērpi iniciēs arī tad, ja pirms tam viss būs bijis mierīgi. Disbalanse nospiregojmos veidosies no braucošām mašīnām un no materiālu nevienmērīgas novecošanas un "noguršanas".
Arī man neliekas, ka tas tilts bez ik-pusgada kapitālremoniem neizdzīvos līdz materiālu aging efektiem.
pilnīgi idiotiska konstrukcija, ko varēja izdomāt tikai dizainers-nejēga, nevis inženiers ar fizikas sajēgu. Šo sistēmu destabilizē, svirā, vērpj, loka da katrs mazākais pieskāriens un viss ir izvietots tā, lai katra mazākā problēma pēc iespējas stiprak izpaustos un pēc iespējas viarak konstrukcijai kaitētu.
Iznāk ka viltīgi darīja šie, ka uz tilta dzina uz abiem virzieniem vienādu skaitu mašīnu un svaru. Ja piedzītu tikai vienu pusi, diezgan žigli tur viss redzami sāktu vērpties un svirāties, ja tas jau to nav izdarījis pašlaik.
Es domaju, ka līdz nākošo Google Maps uzņēmumu veidošanai tam tiltam viss salocīsies un savērpsies un nosvirāsies tā, ka o varēs redzēt arī no areo fotogrāfijām. :)