Sērijā „Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti” izdota LNVM Vēstures departamenta Faleristikas un medaļu kolekciju glabātājas Laimas Grīnbergas grāmata „Par centību. Lauksaimniecības izstāžu un biedrību medaļas un nozīmes Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kolekcijā”.
Izdevuma kataloga daļā apkopotas 347 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja medaļu un faleristikas krājuma vienības - zemkopības un lauksaimniecības biedrību, putnkopības un dārzkopības biedrību, valsts, guberņu un vietēja rakstura lauksaimniecības izstāžu medaļas, žetoni un nozīmes. Tās aptver laika posmu no 18. gs. beigām līdz 1940. gadam.
Grāmatā analizēti Krievijas, Baltijas guberņu un Latvijas Republikas lauksaimniecības izstāžu un biedrību attīstības procesi un arī to apbalvojumu medaļu izveidošanās vēsture.
Tās autore Laima Grīnberga norāda, ka „grāmata ir kā pateicība visiem darbarūķiem, kas nenogurstošā darbā attīstīja un veidoja Latvijas lauksaimniecību. Pirmie iestādītie augļu kociņi, kas vēlāk veidoja auglīgus augļu dārzus, pirmie sugas lopi, kuri Latvijas Republikas laikā tika ierakstīti ciltsgrāmatā, savādie sakņaugi, kas sākumā bija pazīstami tikai muižas siltumnīcās, bet vēlāk ar prasmi tika ieaudzēti arī zemnieku saimniecībās, tā visa pamatā ir neatlaidīgs zemkopju, dārzkopju un lopu audzētāju darbs, bieži uzreiz nepamanāms un neatzīts, bet nākamajās paaudzēs turpināts un attīstīts.”
Līdz Pirmajam pasaules karam Latvijā veidojās daudz dažādu biedrību. Īpaši izteikts šis process bija lauku rajonos. Lielākā daļa biedrību bija saistītas ar lauksaimniecību, ar cilvēku izglītošanu, lai varētu ātrāk un efektīvāk ieviest dzīvē visu jauno, ko nesa katrs laikmets. Viens no zemkopības biedrību uzdevumiem bija organizēt izstādes. Kā godalgu šajās izstādēs varēja saņemt naudas prēmiju, medaļu vai dažādas materiālas balvas. Šādu izstāžu prakse Latvijā aizsākās 1838. gadā, bet pirmā lopu apskate notika Kuldīgā 1843. gadā, un to organizēja pēc dalībnieku sastāva vāciskā Kuldīgas lauksaimniecības biedrība.
Pirmā lauksaimniecības biedrība – Ķeizariskā Vidzemes ekonomiskā un vispārējā sabiedrība - nodibinājās 1792. gadā, un veidoja ap sevi saistītas „zaru biedrības” Latvijas laukos. Pirmā neatkarīgā latviešu mazgruntnieku zemkopības biedrība nodibinājās tikai 1886. gadā.
Arī Latvijas Republikas laikā 20. gadsimta 20.-30. gados bija vērojama liela biedrību aktivitāte. To darbības loks bija plašs: priekšlasījumi, labdarības pasākumi, teātra izrādes, biedru vakari, zaļumballes, darba sacensības un izstādes. Visus šos procesus pārraudzīja Latvijas Republikas Zemkopības ministrija un centrālbiedrības, nodrošinot apbalvošanu izstādēs un darba sacīkstēs. Tajās varēja saņemt Zemkopības ministrijas, Lauksaimniecības kameras, centrālbiedrību, lauksaimniecības biedrību vai speciāli konkrētai izstādei veltītas medaļas, kā arī atzinības rakstus un I, II un III šķiras diplomus.
Grāmatā atrodams no 1838. gada līdz 1940. gadam Latvijā notikušo izstāžu, apskašu un darba sacensību saraksts. Tas sniedz apkopojošu informāciju par lauksaimniecības biedrību aktivitātēm novados. Šis uzziņu materiāls ļaus Latvijas vēstures izpētes procesā ieskatīties ne tikai vēsturniekiem un muzeju darbiniekiem, bet arī novadpētniekiem un dzimtu vēstures pētniekiem.
Darbs bagātīgi papildināts ar pielikumiem un foto attēliem no LNVM Vēstures departamenta foto materiālu kolekcijām un materiāliem no Latvijas Valsts vēstures arhīva.
Grāmata „Par centību. Lauksaimniecības izstāžu un biedrību medaļas un nozīmes Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kolekcijā” ir pēc skaita septiņpadsmitais muzeja rakstu izdevums. Sērijā „Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti” zinātniskas publikācijas par arheoloģiju, antropoloģiju, etnogrāfiju un folkloristiku tiek laistas klajā kopš 1962. gada.
Jauno izdevumu iespējams iegādāties Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Rīgas pils 3. stāvā. Muzeja darba laiki: otrdienās - svētdienās no 10.00 līdz 17.00, trešdienās no 10.00 līdz 18.00. Pirmdienās muzejs apmeklētājiem slēgts.