Foto: Madara Eglīte


Ir uzsākts kriminālprocess par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem Rīgas pilsētas pašvaldībā, veicot Dienvidu tilta būvniecības projekta iepirkuma organizēšanu, finansējuma piesaistīšanu un būvniecību. Pastāv aizdomas par ievērojamu naudas līdzekļu izšķērdēšanu.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2004. gada 30. martā noslēgtais līgums ar AS „Dienvidu tilts” būtiski atšķiras no konkursa nolikuma. Valsts kontroles (VK) veiktajā tilta būvniecības revīzijā par izšķērdētiem atzīti 27 miljoni latu.

Foto: Aiga Grišāne

Tika plānota 20ha apbūve ezera krastā, neizstrādājot detālplānojumu, lai gan pēc normatīvajiem aktiem kompleksai teritorijas apbūvei tāds noteikti ir jāizstrādā.

Daļa apbūvei paredzētās zemes atrodas applūstošā teritorijā, kur pēc Aizsargjoslu likuma būvniecība nebija atļaujama. Gadalaiki ir izbūvējuši daļai savas teritorijas priekšā valni, lai tādējādi pasargātu to no applūšanas.

Pēc pirmo dzīvojamo māju būvniecības sākuma, vietējie iedzīvotāji uzsāka protestus un iesniedza prasību tiesā, kas būvniecību ir apturējusi līdz lietas izskatīšanai.

Pastāvēja aizdomas, ka teritorijas plānojums daļā teritorijas grozīts no dabas pamatnes uz apbūvējamu, tikai izdabājot būvnieku interesēm.

Foto: Aivars Siliņš

Ēka neatbilda pilsētas attīstības plānam un apbūves noteikumiem.

Ēka ir par augstu - Rīgas būvnoteikumos noteiktais ēkas galvenās fasādes dzegas augstums bija 21,3 metri, ēkas augstums fasādē, kas atrodas Daugavas pusē, ir 26 metri. Sākotnēji projekta dokumentācijā netika ievēroti arheoloģiskie atklājumi - blakus zemes gabalā Citadeles ielā 7 atrodas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Citadele no sākotnēji paredzētās darījumu ēkas pārtapa par dzīvokļu māju ar nelielu skaitu biroju nama pirmajos stāvos, kas bija pretrunā ar Rīgas attīstības plānu, kurā šī teritorija bija noteikta kā darījumu iestāžu teritorija.
2004.gadā būvniecība objektā turpinājās par spīti tam, ka VKPAI nebija saskaņojusi tehniskā projekta izmaiņas un izsniegusi atļauju darbu veikšanai, pieprasot būvdarbus pārtraukt jau 2003.gada decembrī.
UNESCO iebilda pret ēkas augstumu un apjomu, kā arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas padomes un starptautisko ekspertu ieteikumu neievērošanu.

Foto: Aivars Siliņš

Būvatļauja bija izdota ēkas rekonstrukcijai, tika solīts veco koka ēku pacelt uz jaunbūvējamās daļas un restaurēt kā oriģinālu. Veco koka ēku nojauca ar buldozeru. Vēl pirms būvniecības skaņošanas pasūtītājs pamanījās arī izcirst zemes gabala teritorijā augošus īpaši aizsargājamus kokus.

Foto: Aivars Siliņš

Vietai nav bijis izstrādāts detālplānojums, līdz ar to satiksmes risinājumi nav līdz galam atrisināti. Tā rezultātā neērtības ir gan gājējiem (par to liecina iemītas taciņas), gan autotransportam.

Foto: Aivars Siliņš

Pretēji prasībai saglabāt Rīdzenes ielu, nododot ēku ekspluatācijā, ielas abās pusēs parādījās stikla durvis, kas uz nakti tika slēgtas. Turklāt uz tām ir piktogrammas, kas aizliedz veikt dažādas darbības, ko uz ielas parasti drīkst darīt (pastaigāties ar suņiem, vizināties ar skrituļslidām u.tml.).

Tikušas ignorētas arī prasības maksimāli saglabāt vēsturisko apbūvi un interjeru. Divus gadus VKPAI kategoriski iebilda pret Rīdzenes ielas pārsegšanu ar jumtu, beigās piekrītot "viegla rakstura, vēlams sabīdāma stiklota pārseguma izbūvei pār Rīdzenes ielu(..), kas nav pastāvīgs, bet kalpo nelabvēlīgos laika apstākļos".

Foto: Aivars Siliņš

Netika ievērots spēkā esošais detālplānojums – zonējums un stāvu skaits, kā arī detālplānojuma mainīšanas procedūra.
Būvatļauja 26 stāvu biroju augstceltnes būvniecībai pilsētas būvvalde izsniedza 2002.gada novembrī; uz būvatļaujas izsniegšanas brīdi 1837 m2 apbūvējamās teritorijas bija dabas pamatnes statuss. Ķīpsalas detālplānojumā bija noteikts maksimālais stāvu skaits - 15, taču celtne tapa par 11 stāviem augstāka. Ēkas būvniecība nebija saskaņota ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI), tā tapa Rīgas vēsturiskā centra buferzonā. UNESCO iebilda pret ēkas augstumu un draudēja Rīgu izslēgt no kultūras mantojuma saraksta. Neskaidra zemesgabala īpašnieku maiņa.

Foto: Aivars Siliņš

Laikā, kad notika būvniecība, Pilsētās attīstības plānā šī teritorija bija iezīmēta kā dabas pamatnes teritorija.

Projekta ieceri ar VKPAI sāka skaņot pēc tam, kad pašvaldība jau bija noslēgusi līgumu ar investoru.

Foto: Aivars Siliņš

Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu krustojuma būvniecība notikusi bez detālplānojuma, nav bijusi vienota plānošana, tehniskais projekts realizācijas gaitā vairakkārt mainīts, mainot joslu skaitu. Turklāt, infrastruktūras projektu nav bijis līdz šim iespējams realizēt līdz galam – paplašinātā Brīvības gatve tagad „atduras” pret dzīvojamo māju, nav iespējams līdz galam izbūvēt gājēju ietvi. Ēka ir atsavināta piespiedu kārtā un nodota RD. Taču tās nojaukšanai un pārvada būvniecības pabeigšanai nepieciešami papildu līdzekļi.

Foto: Aivars Siliņš

Notikusi nelikumīga būvniecība. Veiktie darbi nav uzskatāmi par vecās kaskādes remontu, kas tur bija paredzēti, bet gan par pamatīgu pārbūvi, kas veikta bez nepieciešamajiem.

Foto: Aivars Siliņš

Te nekas vēl nav noticis. Pagaidām. Kas, protams, ir problēma, jo krastmala varētu kalpot par lielisku atpūtas vietu.

Taču tas, kas te varētu notikt, ir vēl lielāka problēma – vicemērs bija sagatavojis rīkojumu bez konkursa nodot zemi nomā uzņēmējam, kurš plāno šeit realizēt Riga Marine City, tas ir, uz Daugavas ūdens izveidot vietu ar bāriem, restorāniem, kafejnīcām, viesnīcām, jahtu un laivu piestātnēm, veikaliem un tml.. Minētā projekta īstenošanai bija plānots uz 12 gadiem iznomāt krastmalu posmā starp abiem tiltiem; krastmalas nostiprinājuma viena metra nomas maksa bija paredzēta divi lati gadā līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, pieci lati - pēc objekta nodošanas.

Foto: Vladimirs Jakušonoks

Satversmes tiesa atzina Rīgas teritorijas plānojuma daļu 2006. – 2018.gadam, kas attiecas uz Rīgas brīvostas teritoriju, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam un spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās brīža.
Spriedums tika ignorēts. Vienā no strīdus teritorijām – Krievu salā, kur atceltajā plānā bija paredzēta būvniecība, bet iepriekš bijusi dabas pamatne, tika uzbērta no gultnes izsūknētā grunts. Tā skāra arī lielo ķīru ligzdas, kas šajā salā bija tādā skaitā, lai būtu pamats veidot mikroliegumu. Valsts iestādes grunts uzbēršanu neapturēja, traktējot kā “pagaidu novietni”.

Par Satversmes tiesas spriedumu publiski ļoti kritiski izteicās daudzi augstos valsts un Rīgas domes amatos esoši cilvēki. Tiesa pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts vēsturē publiski vērsās pie politiķiem un amatpersonām ar lūgumu nemelot un respektēt tiesu.


Notikusī ostas robežu maiņa tikusi kritizēta kā tāda, kura balstīta uz uzņēmēju interesēm – ostai tika pievienota izsenis apdzīvotā ...

Dzelzceļa stacija – tirgus – autoosta

Foto: Aivars Siliņš

Satiksmes eksperti posmu no autoostas līdz Marijas ielai raksturo ar vārdu „viduslaiki”. Satiksmes un gājēju plūsmas jautājums 13.janvāra ielā un tās pievadceļos būtu jāskatās kompleksi.

Lai gan šajā ekonomiski pievilcīgajā teritorijā ir tapušas vairākas jaunas būves, tās satiksmes problēmu tikai saasina, nevis atrisina.

Panorama Plaza, Ventspils iela 60/68

Foto: Aivars Siliņš

Panorama Plaza veikala karkasa būvniecība notikusi bez būvatļaujas, ignorējot būvniecību regulējošos normatīvos aktus.

Rīgas domes Administratīvā komisija piesprieda 4000 latu naudas sodu SIA Latmes Building par tirdzniecības, atpūtas, biroju un daudzstāvu dzīvojamo māju kompleksa Panorama Plaza būvniecību bez būvatļaujas. Latmes Building atzina, ka nav saskaņoti ēkas tehniskie parametri, taču darbi, ievērojot investīciju apjomu un saistības ar klientiem, tika turpināti.

Foto: Mežaparka attīstības biedrība

Ķīšezerā nelikumīgi tika sabērti būvgruži un uzskalotas smiltis no ezera vairāku ha platībā, lai tur varētu būvēt it kā atpūtas kompleksu. Reģionālā vides pārvalde izdeva lēmumu, ka būvgruži jāizvāc un jāatjauno krasta līnija. RD atjaunoja krasta līniju un paziņoja, ka pārējie ezerā sabērtie būvgruži esot sala, un tā pēc Civillikuma piekrītot valstij, tātad lai tad valsts arī tiek galā. Mežaparka Attīstības biedrība tiesājas par lēmuma par būvgružu izvākšanu izpildi. Paralēli netālu dzīvojošs uzņēmējs pats par saviem līdzekļiem izveda daļu būvgružu un smilšu, lai atsegtu skatam ezeru.

Skanstes rajons, abpus Skanstes ielai

Foto: Aivars Siliņš

Teritorijai nav detālplānojuma, kas kompleksai teritorijas apbūvei ir obligāti iepriekš jāizstrādā.

Halles Arēna Rīga būvniecība pirms hokeja čempionāta bija aizkavējusies, jo SIA “Multihalle” ilgu laiku nespēja atrast halles investoru un kavēja būvniecības termiņus. Visai kritiskajā brīdī SIA “Merks” pieteicās iegādāties SIA “Multihalle” projektu. Hokeja halles būvniecības procesā aktīvi bija iesaistītas tobrīd pie varas esošas amatpersonas. „Merks” kā kompensāciju par hokeja halles celšanu izdevīgi ieguva 18 ha zemes pie Arēna Rīga no RD.

Stockmann, 13. janvāra iela 8

Foto: Aivars Siliņš

Stockmann tirdzniecības centrs uzbūvēts, ignorējot ar VKPAI saskaņoto tehnisko projektu. Ilgstoši tika ignorēta arī prasība izbūvēt divu līmeņu gājēju parēju Gogoļa ielā.

Būvdarbi vispirms tika apturēti, jo bez VKPAI saskaņojuma tika sākti būvdarbi 10 m joslā gar kanālmalu, ko aizliedz Aizsargjoslu likums.
Otrreiz būvdarbi tika apturēti, kad VKPAI konstatēja, ka uzbūvētais būtiski atšķiras no projektā paredzētā. Saskaņā ar ilgos kompromisa meklējumos tapušo Stockmann projektu, tās daļai virs kanāla bija jābūt zemākai nekā pārējai ēkai, apzaļumotai, kā arī tur jābūt baseinam (ziemā - slidotavai), kas iezīmētu kanāla gultni. Stockmann ēkas ārsienas posms virs pilsētas kanāla izbūvēts augstāk par projektā uzrādīto - 21,82 metru vietā tas ir 25,50 m augsts. Tāpat kinoteātra Coca-Cola Plaza fasādē izbūvēti konusveida tehniska rakstura izvirzījumi – dzesēšanas iekārtas, kas projektā nebija paredzēti.
Gandrīz četru gadu garumā kompānija ignorēja pienākumu izbūvēt ...

Triangula bastions

Foto: Aivars Siliņš

Rīgas attīstības plāns 1995.–2005. gadam un Rīgas apbūves noteikumi šajā vietā paredzēja dabas pamatnes teritoriju.

Zemes nomas līgums ar pasūtītāju slēgts 2000.gada 15.maijā uz 49 gadiem; īsi pēc tam tika atrakti pilsētas nocietinājuma bastiona fragmenti un Daugavas senie nostiprinājumi. Izteikti minējumi, ka nomas maksa bijusi aptuveni 10 reizes mazāka par vidējo šajā vietā, turklāt nomas līgumā apliecināts, ka zemesgabals atrodas jauktā dzīvojamo un darījumu iestāžu teritorijā un to drīkst apbūvēt.

2000.gadā bez VKPAI saskaņojuma tika uzsākti zemes darbi. Inspekcija apturēja būvniecību, kad atklājās relatīvi labi saglabājušies nocietinājuma kompleksi.

Reval Hotel Elizabete, Elizabetes iela 73

Foto: Aivars Siliņš

Rīgas pilsētas Arhitekta kolēģija, akceptējot projektu, izvirzīja nosacījumus, ka nedrīkst sašaurināt ietvi, jumta plaknes slīpumu jāparedz analogu blakus esošās ēkas jumta plaknei. Šie nosacījumi nav ņemti vērā.

Foto: Aivars Siliņš

Z – torņi jeb Z Towers, Daugavgrīvas iela 9

Foto: Aivars Siliņš

Rīgas pilsētas Būvinspekcija apsekoja objektu un sastādīja aktu par būvniecības darbu apturēšanu, pamatojoties uz to, ka ir atkāpes no saskaņota tehniskā projekta un likuma noteiktā kārtībā nav iesniegts un saskaņots izmaiņu projekts nulles ciklam. Nav saskaņota ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Rīgas pilsētas būvvaldi monitoringa programma par apkārt esošās kultūrvēsturiskās apbūves saglabāšanu, kā rezultātā ir radījušās domstarpības ar blakus zemes gabala juridisko īpašnieku par viņam piederošo kultūrvēsturisko ēku, kura atrodas ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī.

Projekta īstenotāji neuzskatīja par iespējamu apturēt būvdarbus un veikt būvobjekta konservāciju, jo tad applūdīšot būvlaukums, un turpināja būvēties tālāk. Konstatējot šāda veida pārkāpumus, atbilstoši Būvniecības likumam un Ministru kabineta Vispārīgo būvnoteikumu normām, būvdarbi objektā nekavējoties jāpārtrauc.

"Z torņu" būvnieki tika atzīti par vainīgiem ...